Kā pārbaudīt ES atbilstības deklarāciju? Krāpniecība, pērkot mašīnas

„Ir CE. Ir sertifikāts. Muita izlaida.” Trīs apgalvojumi, ar kuriem piegādātājs mēģina izbeigt sarunu par mašīnas atbilstību. Dokuments izskatās nopietns, pārdevējs runā pārliecinoši, bet muita preci nav aizturējusi. Pircējam rodas iespaids, ka visu jau pārbaudījis kāds cits.

Praksē aina atkārtojas. Mašīna nonāk rūpnīcā, tās īpašnieks parāda no piegādātāja saņemtu apliecinājumu un saka: „CE jautājums ir nokārtots.” Taču dokumenta saturs bieži apliecina daudz mazāk, nekā tika solīts. Augšā redzams „CERTIFICATE”, pazīstams logotips, direktīvu numuri un CE zīme. Zemāk — ierobežots novērtējuma tvērums, atsauce uz konkrētu paraugu vai tiešs norādījums, ka ražotājam vēl jāsagatavo ES atbilstības deklarācija.

Vienā no analizētajiem dokumentiem tiesības lietot marķējumu bija tieši sasaistītas ar deklarācijas sagatavošanu un piemērojamo direktīvu izpildi. Tātad dokuments pats norādīja uz pienākumiem, kurus tas neaizstāj. Pārdevējs tik un tā to pasniedza kā pierādījumu, ka visa mašīna atbilst prasībām un dokumentācija ir pilnīga.

Ja piegādātājs zina apliecinājuma ierobežojumus, bet pārdod to kā pietiekamu visas mašīnas atbilstības pierādījumu, tā vairs nav neveikla vārdu izvēle. Tā ir apzināta pircēja maldināšana. Dokumentu pat nav nepieciešams viltot. Var izmantot īstu dokumentu un piešķirt tam nozīmi, kuras tam nav. Sīkais teksts apliecinājumā neattaisno lielos melus piedāvājumā.

Eiropas Komisija brīdina par šādiem neregulētiem un bieži vien brīvprātīgiem sertifikātiem. Tie var radīt iespaidu, ka apliecina atbilstību ES tiesību aktiem, lai gan nav tiesiski atzīts veids, kā šo atbilstību pierādīt. Tos nedrīkst sajaukt ar sertifikāciju, kuru attiecīgajā procedūrā un pilnvaru tvērumā veic paziņotā struktūra.

Pēc tam mašīna iziet muitas procedūru, un pārdevējs iegūst nākamo argumentu: „Ja kaut kas nebūtu kārtībā, to taču neizlaistu.” Izlaida. Tas nenozīmē, ka muitas iestāde apstiprināja visu, ko bija solījis tirgotājs. ES noteikumi šos jautājumus skaidri nošķir: laišanu brīvā apgrozībā muitas procedūrā nedrīkst uzskatīt par pierādījumu atbilstībai Savienības tiesību aktiem.

Muitas formalitātes nepārvērš apliecinājumu par ES atbilstības deklarāciju vai EK vai ES tipa pārbaudes sertifikātu. Tās nepaplašina arī veiktā novērtējuma tvērumu. Pircējs var saņemt mašīnu, samaksāt par transportu un nodokļiem, uzstādīt iekārtu cehā un tikai tad atklāt, ka pirms pirkuma rādītais dokuments neapliecina to, ko tam vajadzēja apliecināt.

Tāpēc jautājums, kā pārbaudīt ES atbilstības deklarāciju, sākas ar pavisam vienkāršu pārbaudi: vai saņemtais dokuments vispār ir deklarācija. Pēc tam jāpārbauda tās izdevējs, saikne ar konkrēto mašīnu un visu piegādātāja piesaukto dokumentu faktiskā nozīme.

Mašīna izgāja muitas procedūru. Tas vēl nenozīmē, ka pārdevējs teica patiesību.

1. Vispirms pārbaudi, vai tiešām saņemta deklarācija. Sertifikāts to neaizstāj

„Tas ir pat labāk par deklarāciju. To izdevusi neatkarīga organizācija.” Šādi pircēju mēdz pārliecināt, ka prasītā dokumenta vietā viņš saņēmis kaut ko vērtīgāku. Tātad vairs nevajag uzdot jautājumus — jāpateicas piegādātājam par papildu sertifikāciju.

Taču ES atbilstības deklarācija nav lētāka sertifikāta versija. To nevar aizstāt ar dokumentu, kuram ir atpazīstamāks logotips. Mašīnu regula 2023/1230, kas principā piemērojama no 2027. gada 20. janvāra, šiem dokumentiem piešķir atšķirīgus uzdevumus. Pirms sākam pārbaudīt parakstus un numurus, jānoskaidro, kas mums patiesībā ir iedots.

ES tipa pārbaude ir procedūra, nevis dekoratīvs nosaukums

ES tipa pārbaude jeb B modulis ir noteikta regulas VII pielikumā. Paziņotā struktūra novērtē tehnisko projektu, izmantojot dokumentāciju un pārbaudot pilnīgu eksemplāru, kas reprezentē paredzēto ražošanu. Nepietiek ar to, ka kāds pārskata atsūtītos failus, atrod tajos standartu numurus un izsniedz dokumentu ar uzrakstu „Conformity”.

ES tipa pārbaudes sertifikātam ir noteikts saturs. Tajā identificē paziņoto struktūru, ražotāju un novērtēto tipu, iekļauj paziņojumu par attiecīgo prasību izpildi, datumus un iespējamos izdošanas nosacījumus. Tā nozīmi rada veiktā procedūra, nevis burti, ar kuriem pāri lapai izstiepts vārds „CERTIFICATE”.

Arī pareizi veikta ES tipa pārbaude nepabeidz visu atbilstības novērtēšanu. B un C moduļu ceļā pēc tipa novērtēšanas ražotājam jānodrošina, ka sērijveidā izgatavotās mašīnas atbilst apstiprinātajam tipam un regulas prasībām. Pēc tam ražotājs sagatavo ES atbilstības deklarāciju. Paziņotā struktūra novērtēja tipu. Ražotājs joprojām atbild par to, ko viņš faktiski uzbūvēja un piegādāja.

Brīvprātīgs apliecinājums pēc tirgotāja vēlēšanās nekļūst par obligātu sertifikātu

Pieņemsim, ka pircējs saņēmis apliecinājumu par atsevišķiem testiem vai dokumentācijas pārskatu. Piegādātājs to pasniedz kā pierādījumu pilnai atbilstības novērtēšanai. Kad pircējs prasa deklarāciju, atbilde ir īsa: „Bet sertifikāts taču ir.”

Šajā brīdī jābeidz apspriest dokumenta vizuālais iespaids un jāatgriežas pie tā satura. Apliecinājums var attiekties tikai uz šauru novērtējuma daļu. Testēšanas pārskatā var būt vērtīgi rezultāti. Ne viens, ne otrs fakts vēl nenozīmē, ka veikta ES tipa pārbaude vai sagatavota ES atbilstības deklarācija.

Ja piegādātājs apzināti pasniedz šādu apliecinājumu kā obligāto sertifikātu vai deklarācijas aizstājēju, viņš nepiedāvā „papildu drošību”. Viņš rada iespaidu, ka izpildīti pienākumi, kuru izpildi dokuments neapliecina.

Sertifikāts nav obligāti jāvilto. Dažreiz pietiek samelot, kam tas paredzēts.

Ne katrai mašīnai vajadzīga tipa pārbaude. Katrai vajadzīga pareizā procedūra

Vienu kļūdu nevajag labot ar citu. Regula neprasa ES tipa pārbaudi katrai mašīnai. Procedūra ir atkarīga no produkta kategorijas un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Kategorijām, kas nav iekļautas I pielikumā, ir paredzēta iekšējā ražošanas kontrole.

Paziņotās struktūras sertifikāta neesamība automātiski nenozīmē neatbilstību. Tā esamība automātiski negarantē atbilstību. Tāpēc pirmais jautājums nav: „Vai jums ir kāds sertifikāts?” Pareizais jautājums ir: „Kāda atbilstības novērtēšanas procedūra tika piemērota, un kur ir šīs mašīnas ES atbilstības deklarācija?”

Ja atbildes vietā pienāk vēl viens apliecinājums, sākotnējais jautājums paliek spēkā. Pieci e-pasta pielikumi neaizstāj vienu dokumentu, kura joprojām nav.

Dokumentu skaits nav procedūras kvalitātes mērvienība.

2. Ražotājs pastāv. Tikai nezina, ka ir izdevis deklarāciju

Praksē ir gadījies sastapt deklarāciju, kuru Ķīnas piegādātājs bija noformējis uz reāli pastāvoša Itālijas uzņēmuma vārda. Tas tika norādīts kā ražotājs, lai gan uzņēmums par savu datu izmantošanu neko nezināja. Nevajadzēja izgudrot neesošu firmu. Pietika izmantot īstu.

Tieši tāpēc vienkārša uzņēmuma nosaukuma meklēšana internetā var maldīgi nomierināt pircēju. Firma pastāv, darbojas mašīnbūves jomā, un tai ir adrese Eiropā. Šķietami lielisks pārbaudes rezultāts. Taču ir apstiprināta tikai uzņēmuma esamība, nevis tā saistība ar konkrēto mašīnu.

Ražotājs ir Eiropā. Vienīgi pats vēl nezina, ka kļuvis par šīs mašīnas ražotāju.

Sveši uzņēmuma dati nav pilnvarojums

Mašīnu regula prasa norādīt ražotāju un attiecīgā gadījumā tā pilnvaroto pārstāvi. Deklarāciju izdod vienīgi uz ražotāja atbildību. Tajā jānorāda arī, kā vārdā dokuments parakstīts, kā arī parakstītāja dati un paraksts. Šīs ailes nav paredzētas uzņēmuma nosaukumam, kas vienkārši labi izskatās uz papīra.

Apzināta deklarācijas izdošana uz sveša uzņēmuma vārda bez tā ziņas un pilnvarojuma ir uzdošanās par ražotāju. Tā nav dokumentācijas sagatavošanas palīdzība. Tā nav „CE nokārtošana”. Un tā nav sīka kļūda, ko var izlabot, nomainot kājeni.

Līdzīgs mehānisms aprakstīts Ente Certificazione Macchine 2023. gada februāra publiskajā brīdinājumā. Tas attiecās uz viltotu deklarāciju hidrauliskajai metāla ķīpu presei TCM-XB315. Itālijas organizācijai bija piedēvēta loma „Technical File Representative”, kuru tā nepārprotami noliedza. Uzņēmums nebija norādīts kā ražotājs, un tā ir būtiska atšķirība. Tomēr abos gadījumos dokumentā bija atrodama īsta organizācija, kuras iesaiste pastāvēja tikai uz papīra.

Ražošana Ķīnā pati par sevi nav krāpšanas pierādījums

Jānošķir uzdošanās par citu uzņēmumu no pilnīgi likumīgas ražošanas pasūtīšanas. Itālijas uzņēmums drīkst pasūtīt mašīnas projektēšanu vai izgatavošanu Ķīnā, laist to tirgū ar savu nosaukumu un pildīt ražotāja pienākumus. Tam nav pašam jāapstrādā katra detaļa vai jāpieder rūpnīcai, kurā mašīna samontēta.

Problēma nav Ķīnas rūpnīca un Itālijas nosaukums deklarācijā. Problēma ir Itālijas uzņēmuma nosaukums bez šā uzņēmuma faktiskas iesaistes. Pirmajā gadījumā ražotājs izmanto apakšuzņēmēju. Otrajā — sveši dati izmantoti, lai pārliecinātu pircēju, ka par mašīnu atbild kāds cits. Atšķirību nenosaka izcelsmes valsts. Jāpārbauda reālās lomas.

Jautā uzņēmumam, nevis tikai cilvēkam, kurš atsūtīja tā rekvizītus

Ja rodas šaubas, sazinies ar deklarācijā norādīto uzņēmumu, izmantojot no piegādātāja neatkarīgi atrastu kanālu. Neaprobežojies ar aizdomīgajā dokumentā norādīto e-pasta adresi vai kontaktpersonu, kuru pārdevējs sauc par „mūsu cilvēku Eiropā”.

Pieprasījumam pievieno deklarāciju, mašīnas identifikācijas datus un marķējuma plāksnītes fotoattēlu. Jautā par konkrēto dokumentu un konkrēto iekārtu: „Vai apstiprināt, ka esat norādītās mašīnas ražotājs un ka pievienoto deklarāciju izdevis jūsu uzņēmums vai tā izdota ar jūsu pilnvarojumu?” Ja uzņēmums minēts kā pārstāvis, lūdz apstiprināt šo lomu un pilnvarojuma tvērumu.

Jautājums „Vai sadarbojaties ar uzņēmumiem Ķīnā?” ir pārāk plašs. Var saņemt patiesu atbildi „jā” un joprojām neko neuzzināt par pārbaudāmo deklarāciju. Atbildes trūkums vēl nav viltojuma pierādījums. Toties skaidrs noliegums no uzņēmuma, kuram piedēvēta dokumenta izdošana, nav sīks formāls trūkums. Tad jānoskaidro reālais ražotājs un deklarētās atbilstības pamats.

Reģistrs pasaka, vai uzņēmums pastāv. Tas nepasaka, kurš tā vārdā uzņēmies atbildību.

3. Sertifikāta numurs sakrīt. Mašīnas modelis vairs ne

„Mēs sertifikātu pārbaudījām. Tas ir datubāzē.” Labs sākums — ja pēc numura atrašanas kāds izlasīja arī pārējo informāciju. Īstu numuru var ievietot pārveidotā dokumentā. Var nosūtīt arī autentisku sertifikātu, kas attiecas uz citu produktu. Meklētājs atradīs numuru, bet neapstiprinās, ka piegādātājs to izmanto atbilstoši dokumenta faktiskajam tvērumam.

Numurs paliek. Dati nomaina īpašnieku

TÜV Rheinland ir publicējis brīdinājumu par sertifikātu AK 50352718 001, kas attiecas uz gaisa kompresoru. Saskaņā ar izdevēja informāciju dokumentā bija mainīts uzņēmuma nosaukums. Tā nav teorētiska iespēja no mācību slaida, bet konkrēts numurs un konkrēta manipulācija.

Pircējam, kurš pārbauda tikai numuru, šāda viltošana var palikt nepamanīta. Viņš datubāzē atrod dokumentu, redz atbilstošu produktu grupu un slēdz lietu. Patiesībā pārbaudīta tikai tā dokumenta daļa, kas netika mainīta.

Tāpēc saņemtās kopijas dati jāsalīdzina ar izdevēja informāciju: dokumentā norādītais uzņēmums, produktu apzīmējumi, tvērums, datumi un versija. Nepietiek ar rakstzīmju virknes sakritību lapas augšējā stūrī. Numuru var pārrakstīt, neveicot nevienu testu. Tieši tāpēc šī metode krāpniekam ir pievilcīga.

Pārbaudot tikai numuru, vari perfekti apstiprināt tieši to dokumenta daļu, kuru neviens nav viltojis.

„Tā ir tā pati sērija.” Kura konfigurācija tad tika novērtēta?

Otram paņēmienam pat nevajag rediģēt datni. Pieņemsim, ka piegādātājs uzrāda autentisku ES tipa pārbaudes sertifikātu presei noteiktā konfigurācijā. Pasūtītajā variantā ir mainīta sagataves padeve un darba zonas aizsardzība. Dokumenti nepaskaidro, vai novērtējums attiecas arī uz šo variantu.

Pārdevējs atbild: „Tā ir tā pati sērija. Atšķirības ir minimālas.” Korpuss izskatās līdzīgs. Krāsa sakrīt. Mainījies vienīgi veids, kā cilvēks var piekļūt bīstamai kustībai. Acīmredzot sīkums — īpaši tam, kurš pie šīs preses nekad nestrādās.

ES tipa pārbaudes sertifikātā jāidentificē novērtētais tips un jānorāda iespējamie izdošanas nosacījumi. Tam var būt pielikumi. Regula paredz arī tādu izmaiņu papildu apstiprināšanu, kuras var ietekmēt atbilstību vai sertifikāta spēkā esamības nosacījumus. Šādu apstiprinājumu noformē kā papildinājumu sākotnējam sertifikātam.

Tas nenozīmē, ka katram variantam obligāti vajadzīgs atsevišķs sertifikāts. Tas nozīmē, ka novērtētais tvērums jānosaka pēc dokumentiem, nevis pēc līdzīgiem modeļu nosaukumiem katalogā. Autentisks sertifikāts neattaisno nepatiesu apgalvojumu, ka tas aptver konfigurāciju, kura patiesībā nav novērtēta.

Vispirms salīdzinām dokumentu ar dokumentu. Pēc tam — ar mašīnu

Pārbaude jāveic divos līmeņos. Vispirms salīdzina saņemto kopiju ar izdevēja informāciju: pilnu dokumenta apzīmējumu, uzņēmumu, modeļus, novērtējuma tvērumu, datumus un visus pieejamos pielikumus. Ja publiskā datubāze rāda tikai saīsinātu ierakstu, lūdz izdevējam apstiprināt kopiju un izskaidrot tvērumu.

Pēc tam dokumentus salīdzina ar piegādāto iekārtu. ES atbilstības deklarācijas identifikācijas datus salīdzina ar mašīnas marķējumu, instrukciju un palīgdokumentu tvērumu. Jāpārbauda arī drošībai būtiskā konfigurācija, nevis tikai modeļa nosaukums.

Tipa pārbaudes sertifikāts identificē tipu, tāpēc tajā nav obligāti jābūt katra saražotā eksemplāra sērijas numuram. Konkrētās mašīnas sērijas numura neesamība sertifikātā pati par sevi nepadara dokumentu nederīgu. Tomēr jābūt pierādāmai saiknei starp piegādāto eksemplāru un apstiprināto tipu.

Tāpēc paziņotajai struktūrai nevajag jautāt tikai: „Vai šāds numurs pastāv?” Labāk jautāt: „Vai pievienotā kopija atbilst jūsu izdotajam dokumentam, un vai tā tvērums aptver norādīto modeli un aprakstīto konfigurāciju?” Uz šo jautājumu vairs nevar jēgpilni atbildēt ar ekrānuzņēmumu no meklētāja.

Sertifikāts aptver to, kas tika novērtēts, nevis visu, ko piegādātājs ievietojis savā katalogā.

4. Struktūra ir paziņota. Bet kādam darbam?

„Pārbaudiet paši — mēs esam Eiropas Komisijas sarakstā.” Piegādātājs atsūta struktūras numuru un saiti uz NANDO. Organizācija tiešām ir atrodama datubāzē. Nosaukums un adrese sakrīt. Taču atrašanās sarakstā vēl nepierāda, ka tā drīkstēja veikt tieši šo novērtējumu tieši šai mašīnai.

Paziņošanai ir konkrēts tvērums. Tā nav universāla atļauja izdot jebkādus sertifikātus zem pazīstama logotipa.

Viens numurs, konkrētas pilnvaras

Komisija paziņotajai struktūrai piešķir vienu identifikācijas numuru arī tad, ja tā paziņota saskaņā ar vairākiem tiesību aktiem. No cipariem vien nevar noteikt, kādus produktus un procedūras aptver tās paziņojums.

Pieņemsim, ka struktūra ir paziņota ES tipa pārbaudei transportlīdzekļu pacēlājiem. Preses piegādātājs rāda šīs organizācijas dokumentu un apgalvo, ka arī viņa mašīnas tipa pārbaude ir „nokārtota”. Organizācija pastāv. Tā ir paziņotā struktūra. Pat tiesību akts var būt pareizais. Nesakrīt pilnvaru tvērums.

Tas nav trūkstošs zīmogs, ko var pievienot vēlāk. Pilnvarojums vērtēt vienu mašīnu kategoriju nenozīmē tiesības vērtēt visas pārējās. Jautājums nav par laboratorijas vispārējo kompetenci vai tirgotāja viedokli par tās daudzpusību. Jāpārbauda paziņojuma tvērums.

Kā pārbaudīt paziņoto struktūru NANDO?

Komisijas datubāzē jāatver vairāk nekā tikai nosaukuma meklēšanas rezultāts. Praktiskā pārbaude aptver piecus elementus.

Vecākiem dokumentiem jāņem vērā pārejas noteikumi. Tiesības izdot jaunus sertifikātus saskaņā ar regulu un agrāk izdota EK sertifikāta turpmāka spēkā esamība ir divi dažādi jautājumi. Ja struktūras statuss mainījies, jānoskaidro sekas konkrētajam dokumentam. Nedrīkst automātiski pieņemt ne to, ka visi iepriekšējie sertifikāti zaudējuši spēku, ne to, ka statusa izmaiņām nav nekādas nozīmes.

NANDO pārbauda paziņojumu. Tā nav datubāze, kas apliecina katras pārdevēja atsūtītās sertifikāta kopijas autentiskumu. Konkrētā dokumenta autentiskumu pārbauda pie izdevēja.

Saite uz Komisijas datubāzi nebeidz pārbaudi. Dažreiz tā tikai parāda vietu, kur piegādātājs cerēja, ka pārstāsim lasīt.

Ar vienu logotipu nepietiek. Ar akreditāciju arī ne

Starptautiskas grupas gadījumā jānoskaidro, kurš juridiskais subjekts atbild par novērtējumu. Vienas grupas sabiedrības paziņojums automātiski neattiecas uz katru uzņēmumu, kas izmanto to pašu zīmolu.

Tas nenozīmē, ka paziņotā struktūra nedrīkst izmantot citas laboratorijas. Regula pieļauj apakšuzņēmējus un meitasuzņēmumus, taču paziņotā struktūra saglabā pilnu atbildību par uzticētajiem uzdevumiem. Jābūt skaidram, kurš darbojās tās vārdā un kurš atbild par rezultātu. Frāze „tas ir mūsu partneris” šo jautājumu neatrisina.

Tas pats attiecas uz argumentu: „Laboratorija ir akreditēta.” Akreditācija apliecina kompetenci noteiktā tvērumā un var būt paziņošanas pamats. Taču akreditācija nav paziņojums. Akreditācijas apliecība neaizstāj pārbaudi, vai organizācijai bija tiesības veikt konkrēto regulā paredzēto procedūru.

Īsta organizācija var izdot dokumentu ārpus savas paziņotās struktūras lomas

Viena organizācija var sniegt dažādus pakalpojumus. Fakts, ka kādā jomā tā darbojas kā paziņotā struktūra, nenozīmē, ka ikviens tās izdotais dokuments tapis šajā statusā.

Pircējs redz pazīstamu nosaukumu. Pārdevējs noklusē, ka apliecinājums nedokumentē obligāto procedūru. Dokuments var būt autentisks, bet tam piedēvētas tādas izdevēja pilnvaras, kuras šajā konkrētajā darbā netika izmantotas.

Pareizais jautājums ir: „Vai šis dokuments tika izdots jūsu paziņojuma ietvaros, šai produktu kategorijai un šai procedūrai?”

Struktūra ir sarakstā. Vēl jānoskaidro, vai tās pilnvaras aptver to, ko sola pārdevējs.

5. „Mums ir uzņēmums Eiropā.” Labi. Kāda ir tā loma?

Pieņemsim, ka Ķīnas ražotājas mašīnas dokumentos redzams Turcijas uzņēmuma izdots apliecinājums, bet atbilstības jautājumiem norādīta sabiedrība ar adresi Kiprā. Piegādātājs secina: „Viss ir nokārtots Eiropā.” Tas skan nomierinoši, taču joprojām nav zināms, kas tieši ir nokārtots.

Kas ir ražotājs? Kas darbojas ar tā pilnvarojumu? Vai apliecinājuma izdevējs veica prasīto procedūru? Par ko atbild uzņēmums Kiprā? Trīs adreses dažādās valstīs automātiski neveido pareizu atbilstības novērtējumu. Piegādātājs ir izskaidrojis ģeogrāfiju, nevis atbildību.

ES, EEZ un Eiropa nav viens un tas pats

Eiropas Ekonomikas zonā ietilpst ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Šīs trīs valstis piedalās iekšējā tirgū saskaņā ar EEZ līguma nosacījumiem. Tas ir būtiski arī produktu noteikumu piemērošanā.

Atsauces uz Savienību jāvērtē, ņemot vērā EEZ līgumu un konkrētā tiesību akta iekļaušanu tajā. Jauniem tiesību aktiem jāpārbauda arī iekļaušanas statuss un piemērošanas termiņi. Tāpēc apgalvojums „uzņēmums nav no ES” nav pietiekams, lai noraidītu Norvēģijā reģistrētu subjektu.

Vienlaikus EEZ noteikumus nevar attiecināt uz katru valsti, kuru pārdevējs sauc par Eiropas valsti. Mašīnu regula pilnvarotajam pārstāvim prasa atbilstošu uzņēmējdarbības vietu un ražotāja rakstisku pilnvarojumu. Reģistrācijas vietu vērtē pēc piemērojamajiem noteikumiem un līgumiem; pilnvarojumu — pēc reāli piešķirtām tiesībām.

Uzraksts „European Representative” tīmekļvietnē nav pilnvara. Pakalpojumam var piešķirt iespaidīgu nosaukumu, bet ražotāja parakstu ar to uzburt nevar.

Turcija: muitas savienība nenozīmē dalību Eiropas Savienībā

Turcija nav ES vai EEZ dalībvalsts. Tomēr tai ar Savienību ir atsevišķi muitas savienības, tehnisko noteikumu saskaņošanas, struktūru paziņošanas un noteiktu atbilstības novērtēšanas rezultātu atzīšanas režīmi.

Tāpēc Turcijas organizācijas dokumentu nevar noraidīt tikai izdošanas valsts dēļ. Jāpārbauda atzīšanas pamats, piemērojamais tiesību akts, procedūra un konkrētā izdevēja pilnvaru tvērums. Nedrīkst pieņemt arī pretējo vienkāršojumu: „Turcijai ir līgums ar ES, tātad visi mūsu sertifikāti ir ES sertifikāti.”

Līgums nepiešķir katrai laboratorijai tiesības veikt ES tipa pārbaudi. Tas nepārvērš katru brīvprātīgu apliecinājumu regulā prasītā dokumentā un automātiski nepiešķir uzņēmumam ražotāja pilnvarotā pārstāvja statusu. Pilnvaras pārbauda konkrētam subjektam un konkrētam uzdevumam, nevis visai valstij.

Kipra ir ES. Ar vārdu „Cyprus” dokumentā joprojām nepietiek

Kipras Republika ir ES dalībvalsts. Tomēr teritorijās, kuras tās valdība faktiski nekontrolē, ES tiesību aktu piemērošana ir apturēta. Tāpēc pārbaudi nevar pabeigt pie vispārīga apgalvojuma „uzņēmums atrodas Kiprā”. Jānoskaidro, kur uzņēmums ir reģistrēts, kur ir tā uzņēmējdarbības vieta un kādā lomā tas darbojas.

Arī pareizi reģistrēts uzņēmums teritorijā, kur piemēro ES tiesības, automātiski nekļūst par paziņoto struktūru vai jebkura ražotāja pilnvaroto pārstāvi. Tas var būt tirdzniecības pārstāvis, pārvadājumu organizētājs vai administratīvo pakalpojumu sniedzējs. Visas šīs darbības var būt likumīgas, taču neviena pati par sevi neapliecina pilnvarojumu rīkoties konkrētās mašīnas atbilstības jautājumos.

Frāze „mums ir birojs Kiprā” atbild uz jautājumu, kur nosūtīt vēstuli. Tā neatbild, kurš un ar kādu pamatu paraksta deklarāciju.

Pārbaudām subjektu un tā lomu, nevis adreses prestižu

Praksē jāpieprasa uzņēmuma pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, uzņēmējdarbības vietas dati un skaidrs lomas apraksts. Pēc tam dati jāpārbauda attiecīgajā reģistrā un jāapstiprina norādītā loma.

Ja uzņēmums darbojas ražotāja vārdā, jāpārbauda pilnvarojums. Ja tas atsaucas uz paziņojumu, jāpārbauda paziņojuma tvērums. Ja tas ir importētājs, tā klātbūtne dokumentos nepierāda testu veikšanu.

Visiem iesaistītajiem uzņēmumiem nav jāatrodas vienā valstī. Katram gan reāli jāpilda tam piedēvētie uzdevumi. Uzņēmuma reģistrācija nav paziņojums. Adrese Savienībā nav pilnvarojums. Un frāze „mums Eiropā ir savs cilvēks” nav atbilde uz jautājumu par mašīnas atbilstību.

Eiropas adrese rada iespaidu. Atbildību rada tikai skaidra loma, pilnvarojums un faktiski izpildīti pienākumi.

6. „Es esmu tikai importētājs.” Ar to pienākumi nebeidzas

Vietējais piegādātājs importē mašīnu no valsts ārpus ES. Pirms pirkuma tas sola pilnu atbilstību un pilnīgu dokumentu komplektu. Kad pircējs atklāj, ka sertifikāts attiecas uz citu modeli, atbilde pēkšņi mainās: „Mēs neesam ražotājs. Skaidrojiet to ar rūpnīcu.”

Vēl pirms brīža piegādātājs apstiprināja visu. Tagad izrādās, ka tas atbildot galvenokārt par rēķina nosūtīšanu. Importētājs ne vienmēr ir ražotājs, taču tam ir savi pienākumi. Tos nevar izpildīt, vienkārši pārsūtot pircēju pie Ķīnas rūpnīcas.

Nepietiek pārsūtīt rūpnīcas e-pastu

Pirms mašīnas laišanas tirgū importētājam jānodrošina, ka ražotājs ir veicis atbilstošo atbilstības novērtēšanas procedūru, nodrošinājis tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, pareizu marķējumu un vajadzīgos dokumentus. Importētājam jānodrošina arī instrukciju un attiecīgās informācijas pievienošana.

Tas nenozīmē, ka importētājam pašam jāatkārto visi ražotāja testi. Taču tas arī nenozīmē, ka jebkuru pielikumu ar vārdu „Conformity” drīkst uzskatīt par pienākumu izpildi.

Ja importētājs uzskata vai tam ir pamats uzskatīt, ka mašīna neatbilst regulai, to nedrīkst laist tirgū, kamēr atbilstība nav nodrošināta. Ja problēma atklājas pēc laišanas tirgū, jāveic atbilstoši korektīvie pasākumi un atkarībā no apstākļiem produkts jāizņem no tirgus vai jāatsauc. Ja pastāv risks, var rasties pienākums informēt kompetentās iestādes.

Poga „Pārsūtīt” nav atbilstības pārbaudes procedūra.

Deklarācijas kopija nav visa tehniskā dokumentācija

Importētājam vismaz desmit gadus pēc mašīnas laišanas tirgū jāglabā ES atbilstības deklarācijas kopija. Atsevišķi jānodrošina, ka tehniskā dokumentācija pēc pieprasījuma ir pieejama tirgus uzraudzības iestādēm. Tie ir divi atšķirīgi pienākumi. Mape ar deklarācijām automātiski neizpilda otro.

No tā neizriet pienākums katram pircējam nodot visu konstrukcijas dokumentāciju. Atteikums izsniegt visus rasējumus pats par sevi nepierāda, ka tehniskās dokumentācijas nav. Tomēr importētājam jābūt reālai iespējai to nodrošināt kompetentajai iestādei. Nevis tikai tad jāsāk domāt, vai rūpnīca vispār atbildēs.

„Dokumentācija atrodas pie ražotāja” var būt pilnīgi pareiza atbilde. „Mēs nezinām, vai ražotājs mums to iedos” nav dokumentācijas pieejamības nodrošināšana.

Pilnvarotais pārstāvis nepārņem atbildību par projektu

Vēl viens populārs skaidrojums: „Par atbilstību atbild mūsu pilnvarotais pārstāvis.” Tad jāpārbauda rakstiskā pilnvarojuma saturs.

Regula skaidri izslēdz no pilnvarojuma pienākumu nodrošināt atbilstošu mašīnas projektēšanu un ražošanu, kā arī pienākumu sagatavot tehnisko dokumentāciju. Šie pienākumi paliek ražotājam. Ražotājs drīkst izmantot speciālistu pakalpojumus, taču ar pilnvaru vien nevar pārcelt ražotāja atbildību uz pārstāvi.

Pilnvarotajam pārstāvim var būt konkrēti uzdevumi: glabāt dokumentāciju un deklarāciju tirgus uzraudzības iestāžu rīcībā, sniegt prasīto informāciju un sadarboties riska novēršanā. Tas var veikt arī citas darbības attiecīgās procedūras un pilnvarojuma robežās. Tomēr tas nav dekoratīvs adreses ieraksts un nav universāls ražotāja aizstājējs.

Katalogā — ražotājs. Jautājumos par atbilstību — tikai starpnieks

Dažās situācijās importētājam patiešām piemēro ražotāja pienākumus. Piemēram, uzņēmums pasūta mašīnu Ķīnā un laiž to tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi. Pārdošanā tā ir paša zīmola mašīna, bet jautājumos par dokumentāciju uzņēmums slēpjas aiz ārvalstu rūpnīcas.

Regulas 17. pants paredz, ka importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju, ja tas produktu laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi. Tas attiecas arī uz jau tirgū laista produkta pārveidošanu veidā, kas var ietekmēt atbilstību. Šis gadījums nav ierobežots tikai ar būtisku pārveidošanu, kas atsevišķi reglamentēta arī 18. pantā.

Vienlaikus obligāto importētāja datu norādīšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka mašīna tirgū laista ar importētāja zīmolu. Apzīmējums „importētājs” un produkta pasniegšana kā sava ražojuma ir divas dažādas situācijas.

Tāpēc deklarācijas pārbaudē piegādātāja loma jāsalīdzina ar piedāvājumu, instrukciju un mašīnas marķējumu. Jābūt skaidram, kurš ir ražotājs, kurš darbojas tā vārdā un kādus pienākumus pilda importētājs.

Savs zīmols nebeidzas ar uzlīmi. Lai kļūtu par ražotāju, nav vajadzīga sava rūpnīca.

7. „Mašīna izgāja muitu.” Tas nav atbilstības novērtēšanas rezultāts

Pircējs norāda konkrētu neatbilstību: uzrādītais sertifikāts attiecas uz citu modeli. Viņš prasa skaidrojumu, bet atbildē saņem muitas dokumentu. „Ja dokumenti būtu nepareizi, muita mašīnu neizlaistu.”

Jautājums bija par sertifikāta tvērumu. Atbilde ir par preces pārvietošanos pāri robežai. Pārdevējs nav izskaidrojis neatbilstību. Viņš mēģina to pārklāt ar iestādes autoritāti.

Noteikums ir skaidrs: muitas izlaišana nav atbilstības pierādījums

Regulas 2019/1020 27. pantā nepārprotami noteikts, ka laišanu brīvā apgrozībā nedrīkst uzskatīt par pierādījumu atbilstībai Savienības tiesību aktiem. Runa ir par preces laišanu brīvā apgrozībā muitas procedūrā, nevis mašīnas konstrukcijas apstiprināšanu, aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudi vai deklarācijas izdevēja autentiskuma apliecināšanu.

Tas nenozīmē, ka uz robežas pārbauda tikai maksājumus. Tiesību akti paredz uz riska analīzi balstītas produktu kontroles. Prasīto dokumentu trūkums vai pamatotas šaubas par to autentiskumu, precizitāti vai pilnīgumu var būt pamats preces izlaišanas apturēšanai.

Tomēr robežkontrole nav pilna atbilstības novērtēšana, ko iestāde ražotāja vietā veiktu katrai ievestajai mašīnai. Fakts, ka prece netika aizturēta, nedod tiesības deklarācijai pievienot neredzamu zīmogu „muita visu pārbaudīja un apstiprināja”.

Muita izlaida preci. Tā neatbrīvoja ražotāju vai importētāju no pienākumiem.

Pat iepriekšēja aizturēšana nepārvērš muitas procedūru sertifikācijā

Regula paredz arī gadījumu, kad pēc izlaišanas apturēšanas produkts tiek izlaists, jo četru darbdienu laikā tirgus uzraudzības iestādes nav pieprasījušas saglabāt apturējumu, ja ir izpildītas pārējās muitas formalitātes. Tātad izlaišana var būt procedūras gaitas rezultāts, nevis visu mašīnas īpašību pozitīvs novērtējums.

Arī frāze „vispirms aizturēja, pēc tam izlaida, tātad visu pārbaudīja” prasa precizēt, ko tieši kontrolēja un kāds lēmums tika pieņemts. Četras dienas kalendārā nav četras dienas mašīnas testu laboratorijā.

Muitas dokuments neatbild uz jautājumu par trūkstošu aizsargu

Atgriezīsimies pie neatbilstošā modeļa sertifikātā. Muitas dokuments šo atšķirību neizskaidro. Tas neapliecina pilnvarojumu deklarācijas parakstīšanai un neapstiprina, ka piegādātā konfigurācija tika ietverta vajadzīgajā novērtējumā.

Atbildei jābūt konkrētai: „Muitas dokuments neizskaidro neatbilstību starp sertifikātu un piegādājamo mašīnu. Lūdzu, norādiet dokumentu, kas aptver pareizo modeli un konfigurāciju, un nodrošiniet tā tvēruma apstiprinājumu no izdevēja.”

Tāpat jārīkojas, ja problēma ir pašā mašīnā. Ja iespējams piekļūt bīstamai kustībai, jānovērtē aizsardzības risinājums. Muitas dokuments neaizstāj apstāšanās laika mērījumu vai bloķēšanas ierīces darbības pārbaudi.

Deklarācijas autentiskuma pārbaude un mašīnas drošības pārbaude ir divi dažādi uzdevumi. Var apstiprināt īsto izdevēju un tomēr atrast tehnisku risinājumu, kas neatbilst prasībām. Arī pēc mašīnas laišanas tirgū atklāta neatbilstība var prasīt korektīvus pasākumus.

Muitas dokuments nevar aizvietot aizsargu, saīsināt apstāšanās laiku vai novērst piekļuvi bīstamai kustībai.

8. Praktiska pārbaude — un ko darīt ar rezultātu?

Pēc dokumentu pārbaudes jāpaliek kam vairāk par teikumu „piegādātājs visu izskaidroja”. Ko tieši viņš izskaidroja? Kuru neatbilstību? Ar ko atbilde tika apstiprināta?

Ja pēc sarunas joprojām nav zināms, vai sertifikāts aptver piegādāto mašīnu, jautājums nav atrisināts. Tas ir tikai apspriests. Atšķirība ir būtiska, jo īpaši tad, ja pieņemšanas protokolā abi stāvokļi beidzas ar vienu un to pašu ierakstu „kārtībā”.

Pieci secinājumi, kuriem jāpaliek pēc pārbaudes

Šis iedalījums palīdz sakārtot pārbaudi. Tas neaizstāj mašīnas tehnisko novērtējumu un negarantē katra viltojuma atklāšanu.

Mērķis nav savākt piecus piegādātāja solījumus. Vajadzīgi pieci pārbaudāmi secinājumi, kurus vēlāk iespējams rekonstruēt.

Ražotājam var jautāt: „Vai apstiprināt, ka pievienoto deklarāciju izdevis jūsu uzņēmums vai tā izdota ar jūsu pilnvarojumu un ka tā attiecas uz mašīnu ar norādīto modeli, identifikācijas numuru un aprakstīto konfigurāciju? Lūdzu, apstipriniet arī lomu, kādā jūsu uzņēmums minēts dokumentā.”

Paziņotajai struktūrai nosūta atsevišķu jautājumu par tās dokumenta autentiskumu un tvērumu. No tās nevajag prasīt, lai tā ražotāja vietā apstiprinātu ražotāja deklarāciju.

Ne katru problēmu var salabot ar jaunu datni

Pārbaudes rezultāts jānosauc atbilstoši tam, kas patiešām noskaidrots. Apstiprināta kļūda dokumentā jāizlabo tiesīgajam subjektam, un labotā versija jāpārbauda atkārtoti. Nedrīkst patvaļīgi mainīt datus cita uzņēmuma parakstītā deklarācijā tikai tādēļ, lai tie sakristu ar marķējuma plāksnīti.

Nepareizi sagatavota deklarācija ir formāla neatbilstība, kas jānovērš. Tā pati par sevi vēl nav viltojuma pierādījums. Savukārt neizskaidrota atšķirība paliek neizskaidrota. Ja sertifikāta tvērums nav apstiprināts, protokolā tieši tas arī jāieraksta. Atbildes neesamība automātiski nepierāda krāpšanu, bet tā arī neapstiprina atbilstību. Plānotais palaišanas datums trūkstošo informāciju nerada.

Ja apstiprināta svešu datu izmantošana vai dokumenta pārveidošana, jānoskaidro tā izcelsme, reālās lomas un deklarētās atbilstības pamats. Nepietiek pieņemt nākamo versiju, nejautājot, kāpēc iepriekšējā bija nepatiesa.

„Mēs nosūtījām nepareizo datni.” Varbūt. Taču vēl jānoskaidro, vai nepareiza bija tikai datne vai arī solījums, ar kuru mašīna tika pārdota.

Ja problēma skar konstrukciju, aizsardzības līdzekļus vai neizpildītu procedūru, deklarācijas pārrakstīšana to nenovērš. Var būt vajadzīgas tehniskas izmaiņas, papildu novērtēšana, korektīvi pasākumi un kompetento iestāžu informēšana.

Labota deklarācija var izlabot kļūdu deklarācijā. Tā neuzstādīs aizsargu, kura mašīnai nav.

Saglabā arī dokumentu, kuru piegādātājs lika izdzēst

Iepirkuma dokumentācijā saglabā visas saņemtās deklarāciju un sertifikātu versijas, marķējuma fotoattēlus, saraksti un izdevēju apstiprinājumus. Pie katra secinājuma pieraksti, kas to apstiprināja, kad tas notika un uz kuru mašīnas versiju atbilde attiecās.

Tas nav vajadzīgs vēl vienas mapes ražošanai. Mērķis ir pēc datnes nomaiņas spēt pateikt, kas mainīts un kāpēc. Pārbaudes rezultāts var būt formulēts šādi: „Ražotājs un deklarācijas izcelsme ir apstiprināti. Nav apstiprināts, ka sertifikāta tvērums aptver piegādāto konfigurāciju. Nepieciešams izdevēja skaidrojums.”

Šāds ieraksts ir daudz vērtīgāks par frāzi „dokumenti pārbaudīti”. Tas parāda paveiktā darba robežas un neatrisināto jautājumu. Jaunai dokumenta versijai nevajadzētu izdzēst tā pārbaudes vēsturi, īpaši tad, ja iepriekšējā versija izmantota atbilstības pamatošanai pirms līguma noslēgšanas.

Tu nepērc dokumentu. Tu pērc mašīnu

ES atbilstības deklarācijai jānorāda reāla atbildība par konkrētu produktu. Tās pārbaude nav pārliecinošākā logotipa, garākā standartu saraksta vai visiespaidīgākās Eiropas adreses izvēle.

Ne katra kļūda ir krāpšana. Taču apzināta brīvprātīga apliecinājuma pasniegšana kā obligāta sertifikācija, svešu uzņēmuma datu izmantošana vai nepatiesi solījumi par dokumenta tvērumu nekļūst par nevainīgu pārpratumu tikai tāpēc, ka mašīna jau atrodas cehā.

Pārbaudei jānoskaidro, kurš, par kuru mašīnu un uz kāda pamata deklarē atbilstību. Tur, kur beidzas apstiprinātā informācija, jāatstāj atklāts jautājums, nevis pašiem jāizdomā piegādātājam izdevīga atbilde.

Tu nepērc deklarācijas datni. Tu pērc mašīnu. Dokumentiem jāapliecina tās atbilstība, nevis veiksmīgi jānovērš uzmanība no pašas mašīnas.

Avoti un tiesiskais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1230 par mašīnām — teksts EUR-Lex. Raksta 1.–6. un 8. daļas pamatā ir 3., 10., 12.–13. un 17.–18. pants par uzņēmēju lomām un pienākumiem; 21.–22. pants un V pielikums par deklarācijām; 25. pants un VII–VIII pielikums par ES tipa pārbaudi un atbilstību tipam; 32.–36. pants par apakšuzņēmējiem, akreditāciju un paziņojuma tvērumu; 46. pants par formālu neatbilstību; 52. un 54. pants par pārejas noteikumiem un piemērošanas termiņiem. Tehniskā dokumentācija noteikta IV pielikumā.

Regulas apskats attiecas uz režīmu, kuru principā piemēro no 2027. gada 20. janvāra. Tas nenozīmē, ka iepriekšējās direktīvas režīmā izdota deklarācija kļūst par jaunās regulas deklarāciju, vienkārši nomainot virsrakstu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 — teksts EUR-Lex. Ievada un 7. daļas pamats: 25. panta 3. punkts par uz riska analīzi balstītām kontrolēm, 26. pants par laišanas brīvā apgrozībā apturēšanu un 27. pants par izlaišanas nosacījumiem, četru darbdienu termiņu un noteikumu, ka muitas procedūrā veikta laišana brīvā apgrozībā nav pierādījums atbilstībai Savienības tiesību aktiem.

Eiropas Komisija — 2022. gada „Zilā rokasgrāmata”. Skaidrojošais materiāls, īpaši 3.1. iedaļa par ražotāju un produkta izgatavošanas uzticēšanu citam uzņēmumam, 2.9.2. iedaļa par EEZ un 2.9.4. iedaļa par atsevišķo režīmu ar Turciju. Rokasgrāmata neaizstāj konkrētajai mašīnai piemērojamos tiesību aktus.

Eiropas Komisija — sadaļa par mašīnām un brīdinājums par neregulētiem sertifikātiem. Avots ievadam, 1. un 4. daļai: brīvprātīgus apliecinājumus nedrīkst sajaukt ar tiesību aktos paredzētu sertifikāciju, ko attiecīgajā tvērumā veic paziņotā struktūra.

Eiropas Komisija — informācija par paziņotajām struktūrām un NANDO sistēma vienotā tirgus atbilstības telpā. Avoti 4. daļai par struktūras un tās uzdevumu identificēšanu attiecībā uz konkrēto tiesību aktu, produktu un procedūru. Paziņojuma pārbaude jānošķir no konkrēta dokumenta autentiskuma apstiprināšanas pie izdevēja.

Ente Certificazione Macchine — „Official communication: false EC Declaration of Conformity”, 2023. gada 16. februāris. Publiskais gadījums 2. daļā par deklarāciju hidrauliskajai metāla ķīpu presei TCM-XB315 un organizācijas noliegumu, ka tā pildījusi „Technical File Representative” lomu. Tas ir vēsturisks gadījums par EK deklarāciju un nav tas pats autora praksē sastaptais gadījums ar Itālijas ražotāja datu izmantošanu.

TÜV Rheinland — brīdinājumu saraksts. Avots 3. daļas piemēram par gaisa kompresoru, dokumentu AK 50352718 001 un uzņēmuma nosaukuma maiņu. Izdevējs pārveidojuma veicēju norāda kā nezināmu. Dokumentā ievietotais uzņēmuma nosaukums pats par sevi nav pamats šim uzņēmumam piedēvēt viltošanu.

EFTA — informācija par EEZ un attiecībām ar ES, kā arī Regulas 2023/1230 ieraksts EEA-Lex. Avoti 5. daļai par Eiropas Ekonomikas zonas sastāvu, tiesību aktu iekļaušanu EEZ līgumā un konkrētā akta statusa pārbaudi.

Eiropas Komisija — informācija par Zaļās līnijas regulu. Avots 5. daļai par Kipras statusu un ES tiesību aktu piemērošanas apturēšanu teritorijās, kuras Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē.

Piemēru raksturs. Gadījums par Itālijas ražotāja datu izmantošanu, kā arī novērojumi par mašīnu iegādes un muitas procedūru laikā uzrādītajiem dokumentiem izriet no autora prakses. Apliecinājumu analīze attiecas uz to saturu un veidu, kā tie pasniegti pircējam, nevis uz katras konkrētās kopijas autentiskuma apstiprināšanu. Pārējie scenāriji ir ilustratīvi piemēri, ja vien nav norādīts publisks dokumenta izdevēja paziņojums. Rakstā piedāvātie jautājumi, tabulas un rezultātu pierakstīšanas kārtība ir pārbaudes organizēšanas metode, nevis tiesību aktos noteikta veidlapa.